Cēsu novada dome ceturtdien, 13. februārī, pieņēma pašvaldības 2025. gada budžetu, apstiprinot 126,448 miljonu eiro kopbudžeta ieņēmumus, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2024. gadā apstiprinātajā budžetā. Kopbudžeta 2025. gada izdevumi, tāpat kā ieņēmumi, plānoti 126,448 miljonu eiro apmērā.
 
Cēsu novada pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem 2025. gadā plānoti 43,1 miljons eiro, kas ir par 10% vairāk nekā pērn. Lielākais īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir iedzīvotāju ienākuma nodoklim (90,1%) un nekustamā īpašuma nodoklim (7%). Budžeta saistības ir 9.59%. Pērn tās bija 10.24%. 

Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošina valsts nodokļu ieņēmumu sadalījuma izmaiņas un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Savukārt galvenie izdevumu palielinājuma faktori ir minimālās algas un pedagogu darba samaksas pieaugums, apkures un uzturēšanas izmaksu kāpums, kā arī lielāki ieguldījumi infrastruktūras projektos.

"2025. gada budžetu esam veidojuši ar skaidru un atbildīgu mērķi – veicināt Cēsu novada attīstību un drošību, vienlaikus rūpējoties par iedzīvotāju labklājību. Katrs pieņemtais lēmums par finansējuma sadalījumu ir balstīts uz jautājumu – kā tas uzlabos mūsu cilvēku dzīvi gan šodien, gan nākotnē. Arī šogad, kā katru gadu, investējam izglītībā, infrastruktūrā, uzņēmējdarbības attīstībā un drošības stiprināšanā, lai Cēsu novads būtu izcila vieta, kur dzīvot, mācīties, strādāt un atpūsties,” saka Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Viņš piebilst, ka “šis budžets ir apliecinājums mūsu rūpīgai, stratēģiskai un ilgtspējīgai finanšu plānošanai, jo spējam ne vien nodrošināt pašvaldības pamatfunkcijas, bet arī būtiski ieguldīt attīstībā un pat veidot uzkrājumu.”

Kā prioritātes 2025. gada budžetā noteiktas: Eiropas Savienības u.c. ārējo finanšu instrumentu piesaiste un projektu ieviešana atbilstoši Cēsu novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģijai 2021.-2035. gadam un Cēsu novada Attīstības programmas 2022-2028 Rīcības un investīciju plānam, kurā kā prioritātes virzītas iedzīvotāju sociālā aizsardzība, digitālā pratība un ekonomikas digitālā transformācija, dzīvojamā fonda uzlabošana un papildināšana, aprites ekonomikas un ilgtspējīgas uzņēmējdarbības veicināšana. Tāpat kā novada budžeta prioritāte izcelta "Cēsis - Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025" iniciatīvu īstenošana saskaņā ar Cēsu novada kultūras attīstības stratēģiju 2030. Budžets veidots, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību, līdzsvarotu finanšu pārvaldību un mērķtiecīgu investīciju īstenošanu.
 
Lielākais budžeta īpatsvars, 42,2% jeb 53,4 miljoni eiro, no pašvaldības budžeta paredzēts izglītībai. Finansējums paredzēts pedagogu atalgojuma palielināšanai, izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.
 
Skolēnu brīvpusdienas novada izglītības iestādēs paredzēts saglabāt līdzšinējā apjomā, tam paredzot 2,4 miljonus eiro (9,6% pieaugums), 522 900 eiro plānoti skolēnu pārvadājumiem, tāpat arī 2025. gadā pašvaldība turpinās nodrošināt peldētapmācību jaunāko klašu skolēniem novadā.
 
Ekonomiskajai darbībai no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem plānoti 23,1% jeb 29,182 milj. eiro. Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošanas pasākumiem budžetā paredzēti 9 miljoni eiro jeb 7,1% no kopējiem pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Sociālās aizsardzības funkcijas veikšanai paredzēts finansējums 9,76 miljoni eiro jeb 7,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem. Funkcijai “Atpūta, kultūra, reliģija” pamatbudžetā plānoti 8,5 miljoni eiro jeb 6,7% no kopējiem pamatbudžeta izdevumiem.
 
Arī šogad Cēsu novadā turpinās darbs pie vairāku infrastruktūras attīstības projektu īstenošanas. Pašlaik Cēsu novadā dažādās stadijās kopskaitā ir 42 attīstības projekti infrastruktūras un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. No tiem ieviešanā ir 29 projekti.

Lai uzlabotu autoceļu infrastruktūru, 387 000 eiro paredzēti ceļa "Vecais ceļš" pārbūvei Dzērbenes pagastā, savukārt 130 901 eiro tiks ieguldīti Gaujas ielas pārbūvē Taurenes pagastā. Dzērbenes vecā ceļa projektēšanai atvēlēti 11 027 eiro.

No budžeta 38 773 eiro tiks novirzīti tilta "Otrais Lodes tilts" statu atjaunošanai. 

Granulu katla iegādei Gaismas ielā 1, Vecpiebalgā paredzēti 19 350 eiro, bet 10 000 eiro – Piebalgas kultūrtelpas aktivitāšu atbalstam.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības vidi, būtiskas investīcijas paredzētas Vecpiebalgas vidusskolas pārbūvē, ieguldot 895 617 eiro. 

"Vecpiebalgas apvienības pārvaldes 2025. gada budžeta prioritātes joprojām iet roku rokā ar pašvaldības mērķi – pārskatīt un sakārtot savu administratīvo ēku noslodzi, kā arī nodrošināt arvien labāku un kvalitatīvāku pakalpojumu pieejamību.
Arī šogad plānojam rūpēties par mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, ceļu un ielu stāvokļa uzlabošanu, kā arī veikt mazākus vai lielākus, uz attīstību vērstus darbus katrā no apvienības pagastiem," uzsver Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja p. i. Lelde Burdaja.

Būtiski pieminēt, ka saglabātas visas iepriekšējās programmas – izglītībā, uzņēmējdarbībā, kultūrā, sportā, veselības aprūpē, sociālajā jomā, dzīves telpas un vides uzlabošanā. Tāpat šogad atvēlēti līdzekļi dažādām civilā aizsardzības plāna aktivitātēm, lai uzlabotu drošību novadā.

Lielākie izaicinājumi 2025. gadam iezīmēti: nacionālās ekonomikas attīstība, iedzīvotāju piesaiste novadam un darbam pašvaldībā, skolu tīkla sakārtošanas turpināšana un pāreja uz programmu finansējumu, satiksmes infrastruktūra, mājokļa pieejamība un vispārējā drošība.
 
Budžets ir pašvaldības finansiālās darbības pamatdokuments un finanšu instruments, ar ko tā nodrošina savu autonomo funkciju izpildi, kā arī veic ekonomisko un sociālo vajadzību sabalansēšanu ar pašvaldības finansiālajām iespējām.
 
Cēsu novada pašvaldības 2024. gada budžets izstrādāts, ievērojot likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam", likumā "Par pašvaldību budžetiem", Pašvaldību likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, kā arī nodokļu likumos, Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Saite uz pilno rakstu ŠEIT.