Tulkot

Izmantojiet Google, lai tulkotu vietni. Mēs neuzņemamies atbildību par tulkojuma precizitāti.

Programmas "Latvijas skolas soma" norises otrajā mācību semestrī

Vecpiebalgas vidusskolas skolēniem otrajā mācību semestrī programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros izdevās apmeklēt Dailes un Valmieras teātra izrādes.

25.februārī 5. klases un 9. klases skolēni Valmieras drāmas teātrī noskatījās izrādi ,,Smieklu sasaukšanās”. Tā bija izrāde ar Ineses Zanderes stāstiem un Renāra Kaupera dziesmām . Tie bija piedzīvojumi spogulī un sapnī, apēstas konfektes, daudzstāvu nama kāpnes un Kreica kungs, Elzas gaidīšana, ejampanti, lecampanti, sedzampanti, redzampanti. Sarunas un prātošana – dziedot, lecot, spēlējot. Skolēni daloties savos iespaidos norādīja: “Izrāde ir par tēti, mammu, par bērniem, kuri ilgojas pēc vecākiem, par laiku, ko pavadām kopā ar vecākiem. Par to kā sāp smiekli, ja kādu apsmej. Par draudzību, arī par tikumiem un netikumiem. Par to, kāda nozīme cilvēka dzīvei. Filozofiska izrāde ar dziļu domu. Patika tā vieta, kur izspēlēja Kreica kunga kārti – persona ar galvu uz augšu un ar otru galvu uz leju. Patika aktieru tēlojums un izrādes noformējums. Mūzika izrādē bija kā pievienotā vērtība. Izrāde bija laba, pilna sirsnības un saistoša. Ļoti jauka izrāde, skaistas dziesmas ar atskaņām, ļoti labi aktieri, kuri ir atpazīstami. Varbūt domāta nedaudz jaunākiem bērniem. Daudz ko pārdomāt un izjust. Bija vieglāk uztvert noslēpto dziļo domu bērnišķīgā uzvedumā.” Bija arī skolēni, kas minēja, ka tomēr bija grūti līdz galam iedziļināties un saprast izrādes ideju un būtību.

Savukārt 11. martā 10., 11. un 12. klases skolēni devās uz Dailes teātri Rīgā, lai apmeklētu izrādi “Iemīlējies Šekspīrs”. Izrādes pamatu veido ar septiņiem Oskariem godalgotās filmas Iemīlējies Šekspīrs ( 1996, režisors Džons Madens) scenārijs, ko radījuši Marks Normens un Toms Stopards, bet dramatiskā materiālā pārvērtis Lī Hols. Luga veidota no kinoscenārija, visu ainu uzbūve dinamiska, vietas mainās, daudz montāžas elementu. Materiāls ir kā kolāža, to veido daudzi fragmenti. Atstāta viena pamatlīnija – Šekspīrs un viņa Mūza, un kā tas savijas ar Romeo un Džuljetas radīšanu. Dzīve un teātris, kas no kā dzimst. Skolēni savās pārdomās par izrādi atzīmēja: “Tā deva iespēju padomāt par savām attiecībām. Mīlestība izrādē ir pāri visam – gan laimīga, gan nelaimīga. Burvīga izrāde ar lieliskiem aktieriem. Ļoti interesants skatuves noformējums un interesants vides risinājums. Lai arī notikumi risinājās Šekspīra laikā, izrāde bija moderna, mūsdienām pielāgotiem tērpiem.”

Realizējot programmu “Latvijas skolas soma”, 2020. gada 4. martā skolēni no Vecpiebalgas novada pamatskolas 4., 5., 6., 8. un 9. klases skolēni devās uz Rīgas modes muzeju.
Muzejā apskatījām pamatekspozīciju, kur atspoguļoti tērpi no 19.gs. sākuma līdz mūsdienām, noklausījāmies lekciju par to, “Kā top tērps? Profesijas?”, kā arī iepazināmies ar mainīgās ekspozīcijas – Aleksandra Vasiļjeva kolekcija “Dāma krinolīnā” – kolekciju.

Muzejpedagoģiskās nodarbības laikā tika veikta izpēte un zināšanu pārbaude par audumiem, skicēm, tērpiem, modi un profesijām, noskaidrojām, kā nonākt līdz gatavam tērpam. Lielisks ieguvums skolēniem, apgūstot zināšanas par tērpu tapšanu, sākot no auduma izpētes, skiču zīmēšanas, skiču pārveidošanas un uzlikšanas uz papīra, auduma piegriešanas, šuvēja, modeles un dizainera darbu, līdz gatavam tērpam, kas atrodas mūsu lielveikalos.

Pēc lekcijas „nokļuvām” 19. gadsimta lielo, kuplo kleitu pasaulē – izstādē “Dāma krinolīnā”. Uzzinājām par korsetēm un to izmēriem (izrādās, ka savulaik vidukļa apkārtmērs dažai dižciltīgai dāmai bijis vien 17 cm), par krinolīnu, kas kleitām uztur kuplumu, par dāmu lietām – ožamā spirtu pudelītēm, vēdeklīšiem, par bagātību un greznumu. Vai zināt, kāpēc purpura krāsa ir visdārgākā un kāpēc galma dāmām nebija divu vienādu kleitu? Mēs muzejā uzzinājām arī šādu faktu – atšķirībā no mūsdienām, kad ikvienam apģērbam tiek norādīts ražotājs, savulaik katra dāma gribēja izcelties un būt visskaistākā, tāpēc viņas nevienam neatklāja savas kleitas šuvēju.

Pēc tam skolēni apskatīja interaktīvu – ar gaismas un mūzikas efektiem – pamatekspozīciju, kurā atspoguļoti tērpi no 19.gs. sākuma līdz mūsdienām. Guvām priekšstatu par katra laikmeta modes un tērpa tendencēm.
Pēc muzeja apskates skolēniem bija jāveic uzdevums un jāatrod muzejā redzētais. Apmeklējuma noslēgumā meitenes varēja uzvilkt krinolīnu un ietērpties kleitās, tas bija ļoti, ļoti interesanti. Muzejā pavadītā pusotra stunda pagāja nemanot. Liels paldies muzeja meitenēm, organizatoriem un programmas “Skolas somas ietvaros” vadītājiem par šo jauko iespēju.

Sakarā ar izsludināto ārkārtas situāciju nākamās programmas “Latvijas skolas soma” norises tiks plānotas tikai nākamajā mācību gada semestrī.

Datums: 2020. gada 12. maijs